Vai vārīts ūdens ir tas pats, kas destilēts ūdens?

Ūdens destilācijas procesā izmanto siltumu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi cilvēki, kuri nezina visas ūdens destilācijas īpatnības, var uzskatīt, ka šis process ir vienkāršas ūdens vārīšanas sinonīms.

Patiesība ir tāda, ka šie procesi nav vienādi, un ūdens vārīšanu nevajadzētu uzskatīt par 100% alternatīvu destilācijai ar tādu pašu efektivitātes koeficientu. Kāpēc tas tā ir un kādas ūdens attīrīšanas īpatnības vajadzētu apgūt, lai izprastu šo atšķirību starp šiem diviem jēdzieniem? Uz šo jautājumu mēs atbildēsim šajā īsajā, bet izsmeļošajā apskatā.

Vai ūdeni destilē, vārot?

Zināmā mērā jā, ūdens kļūst destilēts, vārot, taču tas nav pilnīgs process. Lai izprastu pilnīgu procesu, mums jāaplūko ūdens destilācijas pamati.

Tātad destilācija jeb attīrīšana ir viena no senākajām metodēm, kā no ūdens atbrīvoties no nevajadzīgiem savienojumiem. Šo metodi sauc arī par ūdens attīrīšanu, jo ar tās palīdzību ūdens kļūst tīrāks. Papildus tiešai lietošanai pārtikā destilēts ūdens ir efektīvāks arī, ja to izmanto kā tīrīšanas līdzekli. Tas var labāk sadarboties ar ziepēm, nodrošinot efektīvāku un mazāk laikietilpīgu veļas mazgāšanas procesu.

Iemesls, kāpēc daudzi cilvēki jauc destilētu ūdeni ar parasto vārīšanu, ir tas, ka vārīšana ir daļa no procesa. Pirmais solis ir šķidruma pārvēršana tvaikos, to karsējot. Tomēr šādā veidā var tikt iznīcinātas tikai baktērijas un daži bioloģiskie savienojumi, savukārt attīrīšanas galvenais mērķis ir izslēgt visus papildu elementus. Tāpēc tvaiks ir jāatdzesē un atkal jākondensē šķidrā veidā. Visi neorganiskie elementi, daļiņas un savienojumi neiztvaikos. Šādā veidā tie netiks kondensēti jaunā šķidrumā, un tādējādi tie tiek izvadīti no ūdens, un ūdens kļūst 99 % tīrs.

Kas jums jāzina par ūdens attīrīšanu?

Destilācija un vārīšana ir divas visbiežāk izmantotās ūdens attīrīšanas metodes. Kā jau noskaidrojām, to mērķi un metodika atšķiras. Lūk, vēl dažas atšķirības, kas jums būtu jāzina:

• Vārīts ūdens ir labāks dzeršanai nekā destilēts. Tas ir tāpēc, ka destilācijas procesā tiek likvidētas ne tikai kaitīgās daļiņas, bet arī ūdenim organiski noderīgās minerālvielas. Tāpēc destilētu ūdeni nav ieteicams lietot dzeršanai.
• Destilācija ir ilgstošāks un sarežģītāks process, kas ietver īpašu aprīkojumu. Ja ūdens vārīšana ir tikai tā uzsildīšana līdz1000 C temperatūrai, tad destilācija ir arī iztvaikošanas savākšana īpašā caurulē, tās atdzesēšana un kondensācija tīrā ūdenī. Tāpēc šis process prasa vairāk laika.

Šie nav vienīgie veidi, kā atbrīvoties no nevajadzīgiem elementiem, daļiņām un savienojumiem. Laboratorijās var izmantot šādas metodes:

• Dejonizācija: ķīmisks process, kura pamatā ir jonu atdalīšana.
• Demineralizācija: metode, kas vērsta uz neorganisko minerālsāļu daudzuma samazināšanu.

Lai efektīvāk veiktu šos procesus, laboratorijās var izmantot dažādus ķīmiskos līdzekļus. Piemēram,kalcija karbonātu izmanto, lai regulētu pH un sārmainības līmeni.

Vārīta ūdens galvenās īpašības

• Temperatūras stabilitāte: Vārītam ūdenim piemīt paaugstināta temperatūras stabilitāte, jo tas ir sasniedzis viršanas punktu, kas nodrošina, ka tā temperatūra saglabājas relatīvi nemainīga, līdz tas tiek pakļauts ārējo faktoru iedarbībai.
• Garšas uzlabošana: Vārītam ūdenim bieži vien ir maigāka un neitrālāka garša. Piemaisījumu un gaistošo vielu atdalīšana var uzlabot kopējo garšu, padarot to garšīgāku dažādiem mērķiem.
• Parazītu cistu inaktivācija: Vārīšana efektīvi inaktivē parazītu cistas, piemēram, Giardia lamblia un Cryptosporidium cistas, tādējādi nodrošinot, ka ūdens ir drošāks lietošanai reģionos, kur šie parazīti var būt sastopami.
• Lielāka šķīdība: Dažu minerālvielu un sāļu šķīdība vārītā ūdenī var palielināties. Tas var būt svarīgi tādos lietojumos kā, piemēram, ēdiena gatavošana un alus pagatavošana, kur ir vēlama precīza izšķīdušo vielu kontrole.
• Pastiprināta skābekļa veidošanās: Vārīšanas procesā izdalās izšķīdušās gāzes, tostarp skābeklis. Lai gan no ūdens tiek izvadītas dažas gāzes, šis process veicina arī atkārtotu skābekļa veidošanos, padarot ūdeni piemērotāku ūdensdzīvnieku uzturēšanai situācijās, kad skābekļa līmenis ir kritiski svarīgs.
• Minerālvielu koncentrācijas pielāgošana: Vārīšanas rezultātā ūdenī var notikt minerālvielu koncentrācijas korekcija. Atkarībā no sākotnējā minerālvielu satura vārīšana var vai nu koncentrēt, vai atšķaidīt noteiktas minerālvielas, ietekmējot ūdens kopējo sastāvu.
• Samazināts duļķainums: Vārīšana palīdz samazināt duļķainību, jo suspendētās daļiņas nosēžas. Šī dzidrināšanas procesa rezultātā ūdens kļūst dzidrāks, ar mazāk redzamām daļiņām, tādējādi uzlabojot tā vizuālo pievilcību.

Kopsavilkums

Kopumā attīrīšanas procedūras ir nepieciešamas dažādās jomās, un ķīmiskie eksperimenti laboratorijās nav izņēmums. Tāpēc ikvienam būtu jāsaprot skaidra atšķirība starp destilāciju un vārīšanu: pirmā metode ir sarežģītāka un tiek izmantota specifiskākiem mērķiem nekā tikai dzeramā ūdens attīrīšana. Izpratne par šīm divām dažādām metodēm raksturīgajām pamatīpašībām sniedz ieskatu par to efektivitāti dažādiem mērķiem.